-Meistaru diena "Galdniekos"-3 aprīlī 2016.g.
Kopā ar sadarbības partnerēm-Nīcas etnogrāfiju
8.janvarī 2016.g.LIEPĀJĀ LATVIEŠU BIEDRĪBAS NAMĀ
Tekat veci, tekat jauni....
Sadraudzības projekta noslēguma pasākums Liepājā Latviešu biedrības namā 2015.g.11.decembrī
Projekta vadītājas Irina Tīre un Silvija Martone katrai biedrībai dāvāja ierāmētu fotogrāfiju – kā piemiņu no aizvadītajiem kopīgajiem draudzības vakariem.
Biedrības "Cerību krāsa "vadītāja Ausmas Dzintares mudināti, sarīkojuma noslēguma daļā klātesošie ar prieku iesaistījās kopīgā polonēzē.
Projektu "Draudzība ar citu tautību biedrībām" atbalstīja Kultūras ministrija un Kurzemes NVO atbalsta centrs. Tā gaitā projekta dalībnieki iepazina vācu,
latviešu, ebreju, poļu, baltkrievu, ukraiņu, krievu, lietuviešu tautas tradīcijas un folkloru/
Sadraudzības projekta noslēguma pasākums Liepājā Latviešu biedrības namā 2015.g.11.decembrī
Projekta vadītājas Irina Tīre un Silvija Martone katrai biedrībai dāvāja ierāmētu fotogrāfiju – kā piemiņu no aizvadītajiem kopīgajiem draudzības vakariem.
Biedrības "Cerību krāsa "vadītāja Ausmas Dzintares mudināti, sarīkojuma noslēguma daļā klātesošie ar prieku iesaistījās kopīgā polonēzē.
Projektu "Draudzība ar citu tautību biedrībām" atbalstīja Kultūras ministrija un Kurzemes NVO atbalsta centrs. Tā gaitā projekta dalībnieki iepazina vācu,
latviešu, ebreju, poļu, baltkrievu, ukraiņu, krievu, lietuviešu tautas tradīcijas un folkloru/
Sadraudzības projekta otrajam pasākumam Baltkrievu biedrības ,,Mara” tēma bija -Rudens sagaidīšana. Vācu nama pirmajā stāvā 25.septembra rudenīgās noskaņās tika izgaršots un izsmaržots kārdinošas rudens smaržas . Ļoti jauka izstāde no Grobiņas un Pērkones dārziem . Skanēja bērnu un Baltkrievu atraktīvais dziedājums . Interesanti skanēja J.Raiņa dzejolis “Lauztās priedes” dažādās tautu valodās. Projekta otrais pasākums izskanēja !
Silvijai Martonei un Irinai Tīrei -projekta autorēm-paldies,mums visiem kopā -izdevās !
Silvijai Martonei un Irinai Tīrei -projekta autorēm-paldies,mums visiem kopā -izdevās !
2015.g 20. septembrī, Nīcas novada Pērkonē senlietu sētā "Galdnieki" notika latviešu-vācu tikšanās centra projekta "Draudzība ar citu tautību biedrībām" atklāšanas pasākums.
Pasākumā satikās mazākumtautību biedrību kolektīvi -vācu ,poļu, krievu ,lietuviešu ,baltkrievu , ar Nīcas etnogrāfisko ansambli un biedrību "Cerību krāsa", lai iepazītu, izdziedātu, stāstītu un lepotos katrs ar savas tautas rudens saulgriežu tradīcijām.
Pasākumā satikās mazākumtautību biedrību kolektīvi -vācu ,poļu, krievu ,lietuviešu ,baltkrievu , ar Nīcas etnogrāfisko ansambli un biedrību "Cerību krāsa", lai iepazītu, izdziedātu, stāstītu un lepotos katrs ar savas tautas rudens saulgriežu tradīcijām.
Triju mēnešu garumā kļuvām par mentoru divām jaukām krievu sievietēm.2015.g. maijs ,jūnijs un jūlijs .
Biedrības "Cerību krāsa "Meistaru diena 2015.g Galdnieku senlietu sētā |
Biedrība "Cerību krāsa ",atskatoties uz pieciem darbības gadiem ,organizēja pasākumu ērkšķainā ceļa gājējiem onkoloģijā, jo 2015.gads pasludināts par onkoloģijas modrības gadu.
|
Biedrību "Cerību krāsa "pārstāvēju Briselē no 4 līdz 6 martam 2015.gadā
Liepājas Vācu un latviešu tikšanās centra pirmajā stāvā 18.februārī 2015.g notika izzinošs un jauks pasākums, kas bija veltīts dzimtās valodas dienai, arī vācu mācītājam un skolotājam Stenderam ,kā arī
rakstniekam, žurnālistam, skolotājam-kurzemniekam Jēkabam Janševskim.
rakstniekam, žurnālistam, skolotājam-kurzemniekam Jēkabam Janševskim.
Ar noslēpumainu auru apgarotā Liepājas muzeja vestibilā13.februārī2015 plkst 13.Liepājas muzejā stundas garumā skanēja
dziesmas , stāstījums
par Darba tikuma dziesminieku,rakstnieku- Jēkabu Janševski. Bijām kopā ,lai izdziedātu un godinātu pirms 150 gadiem(1865) 16.februārī dzimušo rakstnieku Darba tikuma dziesminieku ,dzīves vērotāju un Dzimtenes tēlotāju - Jēkabu Janševski...
dziesmas , stāstījums
par Darba tikuma dziesminieku,rakstnieku- Jēkabu Janševski. Bijām kopā ,lai izdziedātu un godinātu pirms 150 gadiem(1865) 16.februārī dzimušo rakstnieku Darba tikuma dziesminieku ,dzīves vērotāju un Dzimtenes tēlotāju - Jēkabu Janševski...
Ceturtdien,8. janvarī 2015.gadā Rīgas Latviešu biedrības namā notikusī cikla Dialogs ar iedzīvotājiem diskusija bija aizsākums daudzām citām līdzīgas formas diskusijām visā ES. Tā pulcēja daudz interesentu, arī dažādu nevalstisko organizāciju pārstāvjus,tai skaitā arī biedrības „Cerību krāsa „vadītāju .
Mums bija gods sagaidīt sirmos Liepājas skolotājus Ziemas saulgriežu pasākumā Liepājas muzejā
18.decembrī 2014.gadā Liepājas muzejā kopā ar mūsu biedrību un skolotāju Valiju Dekovicu arī Liepājas sirmajiem pensionētajiem skolotājiem svinējām 50 jubilejas reizi projektam "Tev labus vārdus gribu sacīt"
Biedrībai "Cerību krāsa" tika uzticēts būt par sadarbības partneri divos interesantos projektos ,
kurus realizēja Liepājas Vācu kultūras centra un Liepājas nodaļas "Dzīvības koks" vadītāja Ilga Vitāle .
Mums uzticēja prezentēt abus projektus 20 novembrī Kuldīgā.
Mums bija iespēja satikties ar bezgala jaukiem un atvērtiem cilvēkiem.
Mums tika dota iespēja- mēs to izmantojām ,lai mācītos.
Bija vērts !
kurus realizēja Liepājas Vācu kultūras centra un Liepājas nodaļas "Dzīvības koks" vadītāja Ilga Vitāle .
Mums uzticēja prezentēt abus projektus 20 novembrī Kuldīgā.
Mums bija iespēja satikties ar bezgala jaukiem un atvērtiem cilvēkiem.
Mums tika dota iespēja- mēs to izmantojām ,lai mācītos.
Bija vērts !
Projekta "Sadziedam "noslēgums kopā ar Vācijas Darmštates kori no Liepājas Vācu kultūras centra ansambli "Reiz bija "
2014.g.21. oktobrī viesnīcas "Līva" Dzintara zālē
2014.g.21. oktobrī viesnīcas "Līva" Dzintara zālē
projekta "Sadziedam " koncerts 2014.g.18.oktobrī Liepājā Vācu kultūras centrā
Seminārs projekta "Drosme iesaistīties " biedrībā "Cerību krāsa "2014.g. 16. septembrī senlietu sētā "Galdnieki "
Kopā ar bērnu ansambli "Skani "14.septembrī seno lietu sētā "Galdnieki "
Biedrība"Cerību krāsa " kopā ar Liepājas Sarkanā krusta organizēto pirmo pasākumu projektam "Drosme iesaistīties" 2014.g.19.augustā
Svētki Galdniekos 2014.g.8. septembrī , sagaidot vācu draugus
Rucavā 2014.g.27.jūlijā Annas dienā
seno lietu sētā ,biedrība "Cerību krāsa" 8.jūnijā 2014.g "GALDNIEKI " sagaidīja Liepājas riteņbraucējus,kuri iepazina Nīcas apkārtnes vēsturiskās vietas
2014.GADA 6.APRĪLĪ ,PĒRKONĒ no 12.00- 16.00 notika pasākums "SATIEC SAVU MEISTARU"sadarbībā ar
ŽURNALISTI ILZI BŪMANI GRASMANI,LIEPĀJAS FOLKLORAS KOPU „SAKNES „VADĪTĀJU RUDĪTI NIKOLOVSKU ,VECPILS JAUNIEŠU DEJU KOLEKTĪVU „LĀŅUPĪTE”-VADĪTĀJU SANDRU BLUMBAHU,RUCAVAS TRADĪCIJU PĀRZINĀTĀJU- SANDRU AIGARI,RUCAVAS KAPELU" PAURUPĪTE” - INTA JAUNCIEMA,-SAKAS PAGASTA „IEVLEJU”SAIMNIEKIEM AGITU UN JĀNI LIEPNIEKIEM.-BIEDRĪBU „LĀŅUPE "
Satikāmies ar žurnālisti ILZI BŪMANI ,ar GUNTU VECPILI-DZINTARU ROTAS , KATRĪNU ZĀLI - AUŠANA,,ANNU TREIMANEI –TAMBORĒŠANA,SILVIJU MARTONI -ROKDARBIZENTU VĪGULI- CELU JOSTAS,JĀNI PŪĶI- MŪZIKAS INSTRUMENTU MEISTARS, VELTU MAĻIKU, ILGU FREMU – NĪCAS GARĀ SAUCIENA PĀRZINĀTĀJAS ,IEVU DZINTARI-PAR SAGLABĀTIEM NĪCAS TAUTAS TĒRPIEM, AUSTRU KALNU- TEIKU STĀSTĪTĀJA,INDRU TRUMPENIECI- MALTĪTES GATAVOŠANA .PASĀKUMĀ PIEDALĪJĀS LIEPĀJAS DIZAINA UN MĀKSLAS VIDUSSKOLAS , DIREKTORES VIETNIECE RADOŠAJĀ DARBĀ, TEKSTILIZSZRĀDĀJUMU IZGLĪTĪBAS METODIĶE SANDRA ZĀLE- ZĀLĪTE ,VECPILS KULTŪRAS ORGANIZATORE RUTA HŪNA
Pasāukamā tika izveidota arī piemiņas vieta
MEISTAREI -TEKSTILMĀKSLINIECEI ANNAI ELTERMANEI .
ŽURNALISTI ILZI BŪMANI GRASMANI,LIEPĀJAS FOLKLORAS KOPU „SAKNES „VADĪTĀJU RUDĪTI NIKOLOVSKU ,VECPILS JAUNIEŠU DEJU KOLEKTĪVU „LĀŅUPĪTE”-VADĪTĀJU SANDRU BLUMBAHU,RUCAVAS TRADĪCIJU PĀRZINĀTĀJU- SANDRU AIGARI,RUCAVAS KAPELU" PAURUPĪTE” - INTA JAUNCIEMA,-SAKAS PAGASTA „IEVLEJU”SAIMNIEKIEM AGITU UN JĀNI LIEPNIEKIEM.-BIEDRĪBU „LĀŅUPE "
Satikāmies ar žurnālisti ILZI BŪMANI ,ar GUNTU VECPILI-DZINTARU ROTAS , KATRĪNU ZĀLI - AUŠANA,,ANNU TREIMANEI –TAMBORĒŠANA,SILVIJU MARTONI -ROKDARBIZENTU VĪGULI- CELU JOSTAS,JĀNI PŪĶI- MŪZIKAS INSTRUMENTU MEISTARS, VELTU MAĻIKU, ILGU FREMU – NĪCAS GARĀ SAUCIENA PĀRZINĀTĀJAS ,IEVU DZINTARI-PAR SAGLABĀTIEM NĪCAS TAUTAS TĒRPIEM, AUSTRU KALNU- TEIKU STĀSTĪTĀJA,INDRU TRUMPENIECI- MALTĪTES GATAVOŠANA .PASĀKUMĀ PIEDALĪJĀS LIEPĀJAS DIZAINA UN MĀKSLAS VIDUSSKOLAS , DIREKTORES VIETNIECE RADOŠAJĀ DARBĀ, TEKSTILIZSZRĀDĀJUMU IZGLĪTĪBAS METODIĶE SANDRA ZĀLE- ZĀLĪTE ,VECPILS KULTŪRAS ORGANIZATORE RUTA HŪNA
Pasāukamā tika izveidota arī piemiņas vieta
MEISTAREI -TEKSTILMĀKSLINIECEI ANNAI ELTERMANEI .
No rīta vējš pačukstēja
Prieks ciemos nākšot
Sevi skaisti saposām
Baltu linu galdautu
Pār galdu klājām ...
Liepājā,piektās vidusskolas telpās 28.decembrī 2013.gadā ar skolotājas Ilzes Jurgilēvičas vadītā 5. vsk. skolas tautisko deju kolektīva "Jumītis " atraktīvo sveicienu , ar Liepājas senioru klubiņa „ Dzirkstele” ,Snēpeles „Atvasara”, , Kuldīgas senioru deju kopa „Kalmes „ , Alsungas „Rumbiņa „ un folkloras kopas” Saknes „ priekšnesumiem, ar atvadīšanos no latiņa aizejošā gada senioru ballītē .Biedrībai tika uzticēta šā pasākuma vadīšana.
Prieks ciemos nākšot
Sevi skaisti saposām
Baltu linu galdautu
Pār galdu klājām ...
Liepājā,piektās vidusskolas telpās 28.decembrī 2013.gadā ar skolotājas Ilzes Jurgilēvičas vadītā 5. vsk. skolas tautisko deju kolektīva "Jumītis " atraktīvo sveicienu , ar Liepājas senioru klubiņa „ Dzirkstele” ,Snēpeles „Atvasara”, , Kuldīgas senioru deju kopa „Kalmes „ , Alsungas „Rumbiņa „ un folkloras kopas” Saknes „ priekšnesumiem, ar atvadīšanos no latiņa aizejošā gada senioru ballītē .Biedrībai tika uzticēta šā pasākuma vadīšana.
5.decembrī 2013.g.Liepājā Olimpiskā centra Tango zālē tika godinātas 23 brīvprātīgā darba veicējas. Viņi bez maksas vadījuši dažādas veselību veicinošas nodarbības un snieguši konsultācijas tiem, kuriem tas visvairāk bijis nepieciešams, organizējuši lielus un pilsētai nozīmīgus pasākumus, palīdzējuši nevalstiskajām organizācijām, rakstījuši un virzījuši sabiedrībai nozīmīgus projektus un darījuši citus darbus.
Arī biedrības "Cerību krāsas"darbs tika uzteikts ļoti skaistajā un emocionālajā pasākumā.
Arī biedrības "Cerību krāsas"darbs tika uzteikts ļoti skaistajā un emocionālajā pasākumā.
"tā ir ļoti brīnišķīga lieta,kas notiek daudzviet-apzināt savus senčus ,apzināties ,kas esi,kāpēc tu esi .No kurienes tu nāc un uz kurieni tu ej.. ".tā secina godājamais Ogres Mākslas skolas direktors Pēteris Aulmalis sarunā ar Liepājas "Kurzemes vārds" žurnālisti cienījamo Ilzi Šķietnieci..Interesanta intervija . Seno lietu glabātāji un saudzētāji Latvijā ir ļoti daudz -kāds savā novadā, kāds pilsētā ,kāds lauku sētā.Bezgala mīļš pasākums notika Liepājā bērnu dārzā "Ruķītis' . Audzēkņi bija sarūpējuši senās lietas no vecvecāku , vecāku ,radinieku pūra lādēm , ko svētku pasākumā kopā ar folkloras kolektīva "Saknes "pārstāvēm to visu aplūkoja ,apdziedāja un izrunāja . Bērnu dārza "Rūķītis " kolektīvs un tā vadītāja- Guna Kadiķe bija izveidojušas mīļu, ļoti jauku un pārskatāmu seno lietu ekspozīciju.
Latvijas dzimšanas dienai veltītajā pasākumā bērnu dārzā "Rūķītis " biedrības "Cerību krāsa " pārziņā esošās senās lietas arī tika izrādītas.
Latvijas dzimšanas dienai veltītajā pasākumā bērnu dārzā "Rūķītis " biedrības "Cerību krāsa " pārziņā esošās senās lietas arī tika izrādītas.
Ar "Skandinieku"kolektīvu Rīgā Kuģenieku muzejā. Šai reizei man tika uzticēts mūžībā aizgājušās nīcenieces Mirdzas Pabērzas saglabātais divkārt godalgotais Nīcas senais tautastērps.
Man tika dota iespēja pastāstīt par tērpa vēsturi un arī parādīt tērpa krāšņumu .
Man tika dota iespēja pastāstīt par tērpa vēsturi un arī parādīt tērpa krāšņumu .
gaidām ciemiņus biedrības mājvietā "Galdniekos"
Seno lietu sētā skanēja
folkloras kopas "Skandinieki" dziesmas.
Bija neviltots abpusējs tikšanās prieks.
Seno lietu sētā skanēja
folkloras kopas "Skandinieki" dziesmas.
Bija neviltots abpusējs tikšanās prieks.
Liepājas Bērnu dārzu vadītāji "Galdnieku" un
biedrības "Cerību krāsa " ciemiņi
biedrības "Cerību krāsa " ciemiņi
Nīcas Dārzu diena 2013
27 .jūlijā tika aizvadīta ar milzīgu darbu un skaistām emocijām Kopumā uz pasākumu bija ieradušies turpat 600 cilvēki no Nīcas novada abiem pagastiem, Aizputes, Alojas novada, Durbes, Ezeres, Gaviezes, Grobiņas, Gulbenes, Jūrmalas, Krotes, Kuldīgas, Kuldīgas novada, Ķekavas novada, Liepājas, Lielvārdes, Medzes, Pāvilostas, Pešiem, Priekules, Rīgas, Rucavas, Salaspils, Saldus, Talsiem, Tukuma, Vārmes, Ventspils, Virgas, Zaļeniekiem, kā arī Maskavas, Lietuvas un Vācijas. Nīcas Dārzu dienu apmeklēja arī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ar palīgiem. Nīcas Dārzu dienā bija iespēja apskatīt piecus ar mīlestību koptus privātdārzus un tikties ar to saimniekiem: Beluzu ģimeni „Eldorado”, Dzintaru ģimeni „Galdniekos”, Ģirņu ģimeni „Ķesteros”, Jereminoviču ģimeni „Mežavotos”, Rusmaņu un Čīmu ģimenēm „Cielavās”, kā arī Nīcas ļaudīm jau tik ierasto, skaisto centra dārzu, ko aprūpē dārzniece Inga Šenfelde ar palīgiem......../Gunita Šima/
Dziesmu svētki 2013
Man tika dota iespēja atrādīt,vēdināt un godināt divkārt godalgoto Nīcas tautas tērpu.
Baltijas valstu Vācu Dziesmu svētki
Baltijas valstu Vācu biedrību dziesmu svētki notiek 11 reizi, tiek rīkoti ar Vācijas ārlietu ministrijas atbalstu.
Tajos piedalās Lietuvas, Igaunijas un Latvijas Vācu biedrības.Dziesmu svētku organizēšana un festivāla saimnieku gods šogad bija uzticēts Liepājai, Latvijai, kā arī Liepājas Vācu kultūras centram un tā vadītājai Ilgai Vitālei .Kūrmājas prospektu pastaigā , kuras garumā bija iespēja klausīties Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas skolas un Liepājas Bērnu un Jaunatnes centra pūtēju orķestri ,sadziedāties,iet rotaļās ar Solveigas Pētersones izauklēto folkloras ansambli „Ķocis”, vērot Lauras .Dudares ansambļa ģitāru spēli , baudīt maestro Imanta Meķa melodijas saksafona izpildījumā , līdzdziedāt atraktīvajam Intas Jaunciemas vadītajai " Rucavas " kapellai ,kā arī ieklausīties viesu un pašmāju kolektīvu spontānai muzicēšanai.Liepājas ielai droši vien varētu uzrakstīt himnisku vēsturi, tomēr Kūrmājas prospektam ir īpaša nozīme- mums katram sava, tādēļ mīļš paldies tiem liepājniekiem, kas atbalstīja un bija kopā ar mums.
Tajos piedalās Lietuvas, Igaunijas un Latvijas Vācu biedrības.Dziesmu svētku organizēšana un festivāla saimnieku gods šogad bija uzticēts Liepājai, Latvijai, kā arī Liepājas Vācu kultūras centram un tā vadītājai Ilgai Vitālei .Kūrmājas prospektu pastaigā , kuras garumā bija iespēja klausīties Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas skolas un Liepājas Bērnu un Jaunatnes centra pūtēju orķestri ,sadziedāties,iet rotaļās ar Solveigas Pētersones izauklēto folkloras ansambli „Ķocis”, vērot Lauras .Dudares ansambļa ģitāru spēli , baudīt maestro Imanta Meķa melodijas saksafona izpildījumā , līdzdziedāt atraktīvajam Intas Jaunciemas vadītajai " Rucavas " kapellai ,kā arī ieklausīties viesu un pašmāju kolektīvu spontānai muzicēšanai.Liepājas ielai droši vien varētu uzrakstīt himnisku vēsturi, tomēr Kūrmājas prospektam ir īpaša nozīme- mums katram sava, tādēļ mīļš paldies tiem liepājniekiem, kas atbalstīja un bija kopā ar mums.
NĪCAS NOVADS
"Gari gadi un seni mūži, Auž raibu atmiņu segu"
"Galdnieki", Bernāti, Nīcas pagasts, Nīcas novads
22.04.2013. - 27.04.2013.
Biedrība "Cerību krāsa" radošās darbīas nedēļas radi 2013 ietvaros aicina uz pasākumiem visas nedēļas garumā.
"GARI GADI UN SENI MŪŽI, AUŽ RAIBU ATMIŅU SEGU" Pasākuma norises laiks:
22.04.2013. - 27.04.2013.
22.04. 13:00-15:00 „Galdnieku„ sētā saglabāto seno lauku un darba rīku tematiska zvejas lietu ekspozīcijas veidošana.
23.04. 13:00-15:00„Galdnieku„ sētā saglabāto seno lauku un darba rīku tematiska zirga lieta ekspozīcijas veidošana.
24.04. 13:00-15:00 „Galdnieku„ sētā saglabāto seno lauku un darba rīku tematiska vīru darba lietu ekspozīcijas veidošana.
25.04. 13:00-15:00 „Galdnieku„ sētā saglabāto seno lauku un darba rīku tematiska sievu darba lietu ekspozīcijas veidošana.
26.04. 13:00-15:00 „Galdnieku„ sētā saglabāto seno kurzemnieku roku darbu darinājumu ekspozīcijas veidošana.
27.04. 15:00-18:00 Noslēguma pasākums, caur dziesmu dziedāsim par darba tikumu, vēsturi un seno lietu burvību, būs iespēja pieskarties sirmsirmai senatnei. Vakarēšanas gaitā notiks dažādas aktivitātes- sadziedāšanās , stāstījumi -"bija tāds gadījums" visi kopā gatavosim vakariņas , klāsim galdu un dziedāsim.
Dalībnieki - Liepājas dziesmu ansamblis „Dzirkstele", Liepājas Vācu kultūras centra ansamblis, Nīcas garā sauciena dziesminiece Velta Maļika, Kultūras akadēmijas un Liepājas Universitātes studenti, biedrības „Cerību krāsa„ dalībnieki.
Latvijas Sarkanā Krusta Liepājas komitejas telpās Autoru ielā 4/6, kur darbojas Jaunliepājas senioru centrs, 23. novembrī pulksten 13 notika tikšanās ar Saeimas deputāti Janīnu Kursīti. Biju,klausījos un baudīju zinošu un atraktīvu stāstījumu. Svarīgi ,ka biedrība nodibināja kontaktus. Kas zin ,sagaidīsim profesori arī "Galdniekos"
Skaista mana tēvu zeme par visām zemītēm'Plaši lauki,zaļi meži,zilis jūras ūdentiņš...
14.novembrī, pirmsvēku laikā Nīcas enogrāfijas kolektīvs uzstājās Nīcas vsk. Man bija iespēja pateikt paldies gan skolotājiem,gan bijušajai kolektīva vadītājai Mirdzai Pabērzai,gan jaunajai vadītājai Lainei Zeileii.
Bija prieks par skolēnu atsaucību un darbošanās prieku .
14.novembrī, pirmsvēku laikā Nīcas enogrāfijas kolektīvs uzstājās Nīcas vsk. Man bija iespēja pateikt paldies gan skolotājiem,gan bijušajai kolektīva vadītājai Mirdzai Pabērzai,gan jaunajai vadītājai Lainei Zeileii.
Bija prieks par skolēnu atsaucību un darbošanās prieku .
...18.oktobrī Liepājā savu 5 gadu jubileju svinēja Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārais institūts. Tā pētnieki lepojās ar paveikto, pētot un apkopojot informāciju par novadu valodas īpatnībām, kultūru un pašreizējiem valodniecības procesiem. Institūts savas pastāvēšanas laikā izdevis arī vairākas grāmatas, un atzīmējot jubileju, to klāstu papildināja vēl viena - kurzemnieku stāstījumu folkloras krājums "Bija tāds gadījums"....
Izlasīju aicinājumu piedalīties sarīkojumā .
Biju -klausījos un no sirds priecājos, jo
2008un 2009. gadā Nīcas novada "Galdniekos" sagaidīju jauniešus , pasniedzējus kuri bija ieinteresēti dzirdēt un redzēt. Pasākumā līdzdalību ņēma ne viens vien darbīgs un zinošs Nīcas novada teicējs.
Jaunajā folkloras krājumā "Bija tāds gadījums" varam izlasīt nīceniekustāstījumus kā arī tajā ievietotas četras "Galdnieku " sētas fotogrāfijas.
Izlasīju aicinājumu piedalīties sarīkojumā .
Biju -klausījos un no sirds priecājos, jo
2008un 2009. gadā Nīcas novada "Galdniekos" sagaidīju jauniešus , pasniedzējus kuri bija ieinteresēti dzirdēt un redzēt. Pasākumā līdzdalību ņēma ne viens vien darbīgs un zinošs Nīcas novada teicējs.
Jaunajā folkloras krājumā "Bija tāds gadījums" varam izlasīt nīceniekustāstījumus kā arī tajā ievietotas četras "Galdnieku " sētas fotogrāfijas.
Liepājā ,3. oktobrī Vācu biedrības namā trešdienas pievakarē sarīkojumā pulcējās Ainas Treimanes vadītā Jaunliepājas senioru kluba "Dzirkstele" dziedātājas.
Pirmo reizi satikāmies ar daudzpusīgo mūziķi Laini Zeili.
Sarīkojuma viesiem bija iespēja noklausīties īso, bet ļoti interesanto un izzinošo Silvijas Martones vēstījumu- ābols mūsu veselībai.
Viesus cienājām ar āboliem un visi kopā ļāvāmies rudenīgajām noskaņām dzejā, dziesmā un mūzikā.
Biedrības "Cerību krāsa " pasākums tika ļoti labi apmeklēts un novērtēts.
Pirmo reizi satikāmies ar daudzpusīgo mūziķi Laini Zeili.
Sarīkojuma viesiem bija iespēja noklausīties īso, bet ļoti interesanto un izzinošo Silvijas Martones vēstījumu- ābols mūsu veselībai.
Viesus cienājām ar āboliem un visi kopā ļāvāmies rudenīgajām noskaņām dzejā, dziesmā un mūzikā.
Biedrības "Cerību krāsa " pasākums tika ļoti labi apmeklēts un novērtēts.
Eduarda Smiļģa Teātra muzejā notika sarīkojums "Ilmāra Bastjāņa atgriešanās", jo šovasar Kultūras akadēmija saņēma sūtījumu -- Nacionālā teātra aktiera Jāņa Lejiņa gleznoto Ilmāra Bastjāņa portretu. 29. septembrī Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā sarīkojumā „Ilmāra Bastjāņa atgriešanās” varējām apskatīt Jāņa Lejiņa gleznoto portretu.
/Jānis Lejiņš -gleznas autors.....aktieris un režisors, dramaturgs un gleznotājs (1899-1990), skatuviski pievilcīgs, emocionāls mākslinieks ar strauju temperamentu un improvizācijas azartu. Strādājis savulaik arī Liepājas Jaunajā teātrī, bijis Liepājas pilsētas drāmas un operas teātra mākslinieciskais direktors(1934-1936), ......../.
Par Ilmāru un Ēriku Bastjāņiem, kā arī par Jāni Lejiņu atmiņās dalījās muzeja speciāliste Margita Mantiņa, skatuves mākslinieks Uldis Dumpis ar dzīvesbiedri Dainu Dumpi, grāmatu izdevēja Anita Mellupe un citi...
Kurzemnieku SIA „Elpas„ dāvātais siers, Grobiņas ceptais kliņģeris un liepājnieču, nu jau Rīgas Kultūras akadēmijas studentes - Ievas Dzintares, Mūzikas akadēmijas studentes-Daces Melveres, Stradiņa universitātes studentes - Initas Jansones un Jāzepa Mediņa mūzikas vsk skolnieces Lienes Atvares dziedātās latviešu tautas dziesmas izskanēja ar īpašu mīļumu un skanīgumu. Paldies, meitenes !
Paldies visiem, kas teju gada garumā mūs atbalstīja, bija līdzās sarīkojumos Ilmāram un Ērikai Bastjāņiem un nu jau arī gleznotājam Jānim Lejiņam !
Viņi ir kopā ar mums - Dzimtenē !
/Jānis Lejiņš -gleznas autors.....aktieris un režisors, dramaturgs un gleznotājs (1899-1990), skatuviski pievilcīgs, emocionāls mākslinieks ar strauju temperamentu un improvizācijas azartu. Strādājis savulaik arī Liepājas Jaunajā teātrī, bijis Liepājas pilsētas drāmas un operas teātra mākslinieciskais direktors(1934-1936), ......../.
Par Ilmāru un Ēriku Bastjāņiem, kā arī par Jāni Lejiņu atmiņās dalījās muzeja speciāliste Margita Mantiņa, skatuves mākslinieks Uldis Dumpis ar dzīvesbiedri Dainu Dumpi, grāmatu izdevēja Anita Mellupe un citi...
Kurzemnieku SIA „Elpas„ dāvātais siers, Grobiņas ceptais kliņģeris un liepājnieču, nu jau Rīgas Kultūras akadēmijas studentes - Ievas Dzintares, Mūzikas akadēmijas studentes-Daces Melveres, Stradiņa universitātes studentes - Initas Jansones un Jāzepa Mediņa mūzikas vsk skolnieces Lienes Atvares dziedātās latviešu tautas dziesmas izskanēja ar īpašu mīļumu un skanīgumu. Paldies, meitenes !
Paldies visiem, kas teju gada garumā mūs atbalstīja, bija līdzās sarīkojumos Ilmāram un Ērikai Bastjāņiem un nu jau arī gleznotājam Jānim Lejiņam !
Viņi ir kopā ar mums - Dzimtenē !
22.septembrī Vircavas kultūras darba organizatore Sanita Bethere , Vircavas pagasta sieviešu ansamblis „Kanconeta” ar tā vadītāju Signi Melderi, kā arī Vircavas amatierteātra kolektīva, Vircavas tautas nama bērnu teātra kolektīva vadītāja Sarmīte Sustrupe kopā ar jauniešu deju kolektīvu vējainā un padrēgnā sestdienā viesojās Liepājas pusē. Mērķis bija tikties ar mākslinieci Viju Bernāti kā arī iepazīties ar izstādi „Trausli” un biedrību "Cerību krāsa"".
Viesi ar interesi izstaigāja Liepājā Kūrmājas prospektu un apskatīja tajā uzstādītas bronzas skulptūras, kurās iemūžināti Liepājas himnas “Pilsētā, kurā piedzimst vējš” tēli – Laivinieks, Vārna, Dzintara latvieši, Telefonists un Cilvēku mežs. Dziesma bronzā sastingusi un tomēr skanēja.
Dziesma skanēja pacilāti un skaisti ansambļa „Konconeta” izpildījumā.
Viesi bija sagatavojuši īsu programmu rakstniekam, dzejniekam, skolotājam - Ilmāram Bastjānim –Krastam un viņa dzīves biedrei Ērikai Bārenbuša kapos. Piemiņas vietu noklāja no Zemgales vestie rudens ziedi. Pasākums bija īpaši mīļš, izjustais dziedājums sasildīja visu sirdis.
Patīkamu pārsteigumu viesiem sagādāja pensionāru kopa „Dzirkstele” ar tās vadītāju Ainu Treimani.Visi ieguva satikšanās prieku gan dziesmā, gan sarunās.
Kā jau tas pieņemts, tikšanās noslēdzās seno lietu sētā Nīcas novada Pērkonē „Galdniekos”.
Viesi ar interesi izstaigāja Liepājā Kūrmājas prospektu un apskatīja tajā uzstādītas bronzas skulptūras, kurās iemūžināti Liepājas himnas “Pilsētā, kurā piedzimst vējš” tēli – Laivinieks, Vārna, Dzintara latvieši, Telefonists un Cilvēku mežs. Dziesma bronzā sastingusi un tomēr skanēja.
Dziesma skanēja pacilāti un skaisti ansambļa „Konconeta” izpildījumā.
Viesi bija sagatavojuši īsu programmu rakstniekam, dzejniekam, skolotājam - Ilmāram Bastjānim –Krastam un viņa dzīves biedrei Ērikai Bārenbuša kapos. Piemiņas vietu noklāja no Zemgales vestie rudens ziedi. Pasākums bija īpaši mīļš, izjustais dziedājums sasildīja visu sirdis.
Patīkamu pārsteigumu viesiem sagādāja pensionāru kopa „Dzirkstele” ar tās vadītāju Ainu Treimani.Visi ieguva satikšanās prieku gan dziesmā, gan sarunās.
Kā jau tas pieņemts, tikšanās noslēdzās seno lietu sētā Nīcas novada Pērkonē „Galdniekos”.
Piektdienas rīts š.ģ. 7. augustā atausa lietains un nemīlīgs. . Bauskas novada kultūras dabinieki bija ceļā uz Liepāju . Mans uzdevums bija sagaidīt viesus ap pus pieciem pie teātra. Cerēju, ka sagaidīsim labu laiku un jauku tikšanos. Patiesi, laiks noskaidrojās .
Atverot smagās un cēlās Liepājas teātra parādes durvis mani sagaidīja smaidi un tikšanās prieks. Sagaidīju ap trīsdesmit kultūras dabiniekus no Bauskas puses ,kuri tikko bija beiguši iejusties teātra gaisotnē.
Iepazīšanās turpinājās .Mirkli piestājām pie Bārenbuša kapiem ,lai pavērotu Līvas kapsētas kapliču - arhitektūras pieminekli, virs kuras veidotais izcilnis nodēvēts par eņģeli un ir valsts nozīmes piemineklis. Skatījām interesanto un unikālo kapličas jumtu ,kas veidots no dabīgā šīfera. Bija iespēja pastāstīt par pašvēsturnieka Ilmāra Bastjāņa un viņa dzīves biedres mūžu ,noliekot ziedus un veltot mīļu latviešu tautas dziesmu.
Turpinājām ceļu uz Nīcas pusi ,lai paciemotos pie republikā pazīstamā un 2011 gadā otrās vietas novērtētā daiļdārza „Mežavoti”. Bijām gaidīti sakoptā un novakares saulītē apspīdētā sēta .Mūs sagaidīja saimniece Irēna Jereminoviča skaistā Pērkones tautas tērpā. Tikšanās bija mīļa un interesanta . Viesiem bija iespēja paklausīties arī nīcenieču jestrās dziesmas .
Novakari viesi noslēdza Nīcas novada ,Pērkones ciema seno lietu sētā- „Galdniekos” biedrībā
"Cerību krāsa"".
Atverot smagās un cēlās Liepājas teātra parādes durvis mani sagaidīja smaidi un tikšanās prieks. Sagaidīju ap trīsdesmit kultūras dabiniekus no Bauskas puses ,kuri tikko bija beiguši iejusties teātra gaisotnē.
Iepazīšanās turpinājās .Mirkli piestājām pie Bārenbuša kapiem ,lai pavērotu Līvas kapsētas kapliču - arhitektūras pieminekli, virs kuras veidotais izcilnis nodēvēts par eņģeli un ir valsts nozīmes piemineklis. Skatījām interesanto un unikālo kapličas jumtu ,kas veidots no dabīgā šīfera. Bija iespēja pastāstīt par pašvēsturnieka Ilmāra Bastjāņa un viņa dzīves biedres mūžu ,noliekot ziedus un veltot mīļu latviešu tautas dziesmu.
Turpinājām ceļu uz Nīcas pusi ,lai paciemotos pie republikā pazīstamā un 2011 gadā otrās vietas novērtētā daiļdārza „Mežavoti”. Bijām gaidīti sakoptā un novakares saulītē apspīdētā sēta .Mūs sagaidīja saimniece Irēna Jereminoviča skaistā Pērkones tautas tērpā. Tikšanās bija mīļa un interesanta . Viesiem bija iespēja paklausīties arī nīcenieču jestrās dziesmas .
Novakari viesi noslēdza Nīcas novada ,Pērkones ciema seno lietu sētā- „Galdniekos” biedrībā
"Cerību krāsa"".
25. augustā Talsu novada Pastendē notika Ziemeļkurzemes NVO atbalsta centra (ZKNVOAC) rīkotais Kurzemes NVO Sadarbības forums 2012. Šoreiz tajā tikās 127 dalībnieki no 68 biedrībām, pārstāvot desmit Kurzemes novadus, kā arī Ventspili un Liepāju. Foruma laikā dalībnieki iepazīstināja ar sevi, ieguva jaunus kontaktus un kopīgi radīja jau konkrētas projektu idejas tālākai sadarbībai.
septiņu minūšu laikā bija jāpastāsa un jāparāda,paveicu ,jo bija jauka izpalīdze
biedrības prezentācija Pastendē
Pastendē ierodas nevalsisko organizāciju pārsāvji...
Esam viesi koncertā
2012.gada 5.augustā
Nīcas kultūras namā.
...viena no nodarbībām jaunajiem mūziķiem notika
arī ar Nīcas etnogrāfiskā ansambļa dalībniecēm,
un tāpēc nometnes noslēguma koncertā izskanēja
arī
garais sauciens.
2012.gada 5.augustā
Nīcas kultūras namā.
...viena no nodarbībām jaunajiem mūziķiem notika
arī ar Nīcas etnogrāfiskā ansambļa dalībniecēm,
un tāpēc nometnes noslēguma koncertā izskanēja
arī
garais sauciens.
Nīcas vidusskolā
1.augustā 2012.g.,
tiekoties ar Latvijas
jaunajiem , talantīgajiem
mūziķiem.
1.augustā 2012.g.,
tiekoties ar Latvijas
jaunajiem , talantīgajiem
mūziķiem.
Kāzu rituāls kopā ar aktrisēm ''Namīnā''
2012.gada 29.jūlijā.
2012.gada 29.jūlijā.
Piedalījāmies pirmssvētku pasākumā Liepājā 22 jūnija piektdienas novakarē
Nīcas etnogāfiskais kolektīvs Mirdzas Pabērzas vadībā veikalā Baata ieskandināja Līgo gaidīšanas svētku prieku .
Pēc tam iegriezāmies Liepājas senos Bārenbuša kapos, pieminot mūžibā aizgājušos . Dziedājām mūžībā aizgājušajiem mūsu mīļajiem
Atstājot kapsētu ,smeldzīgi un mīļi izskanēja dziesma dvēselītei.
tāds bezgala jauks un mīļš mirklis -
dziesma visiem ,visiem mūsu mīļajiem vasaras Saulgriežos jo-
nekad nebūs par lieku piebilst- cilvēks dzīvo tik ilgi, cik ilgi viņu atceras ...
Mūsu kolektīvu Liepājā sagaidīja arī veco ļaužu nama iemītnieki. Skanēja dziesma,pie klavierēm sēdās koletīva vadītāja- cienījamā Mirdza Pabērza un ticiet vai nē -mēs dejojām,dejojām visi kopā ar smaidiem ar šūpošanos- katrs ar savu varēšanu un prieku.
Mūsu kolektīvs dāvāja dziesmu , pretī saņemot gandarījuma prieku.
Nīcas etnogāfiskais kolektīvs Mirdzas Pabērzas vadībā veikalā Baata ieskandināja Līgo gaidīšanas svētku prieku .
Pēc tam iegriezāmies Liepājas senos Bārenbuša kapos, pieminot mūžibā aizgājušos . Dziedājām mūžībā aizgājušajiem mūsu mīļajiem
Atstājot kapsētu ,smeldzīgi un mīļi izskanēja dziesma dvēselītei.
tāds bezgala jauks un mīļš mirklis -
dziesma visiem ,visiem mūsu mīļajiem vasaras Saulgriežos jo-
nekad nebūs par lieku piebilst- cilvēks dzīvo tik ilgi, cik ilgi viņu atceras ...
Mūsu kolektīvu Liepājā sagaidīja arī veco ļaužu nama iemītnieki. Skanēja dziesma,pie klavierēm sēdās koletīva vadītāja- cienījamā Mirdza Pabērza un ticiet vai nē -mēs dejojām,dejojām visi kopā ar smaidiem ar šūpošanos- katrs ar savu varēšanu un prieku.
Mūsu kolektīvs dāvāja dziesmu , pretī saņemot gandarījuma prieku.
Biedrības "Cerību krāsa"valdes priekšēdētājas vietniece Ieva Dzintare 15.jūnijā 2012.g.saņem Liepājas Mūzikas vidusskolas diplomu.No sirds -Cerību un veiksmi turpmākai dzīvei!!!!
Bastjāņi atgriezušies Ērikas skarbi skaistajā jaunības pilsētā Liepājā /Anita Mellupe/
Ilmāra un Ērikas Bastjāņu dzīve bijusi kā valsis mūža garumā,- šim apgalvojumam var pārmest sentimentalitāti, saldu jūsmīgumu un vēl visu kaut ko. Bet tā bija un ir: viņi mīlēja viens otru, uzticējās viens otram, nešķirami turējās kopā, un atkal viņi ir kopā,- Liepājas vecajos Līvu kapos veroties Zemes vārtiem. Ilmāra sirds apstājās 2004. gada ziemā, Ērika vēl septiņus pavasarus sagaidīja viena pati: ik atvēlēto dzīves mirkli tulkojot ar Imīša klātbūtni, viņa padomu vai nolēmumu. Viņa savu plaukstu nomoda sapņos cieši turpināja turēt Ilmāra rokā, vairs nespējot jūsmot par dabas atmodu un putnu dziesmām...
Pašlaik Latvijas pavasaris steidzas: Rīgā ievas tinas jūsmīgos baltzaļos plīvuros, veco ielu un bulvāru kastaņas gājējiem sniedz pretim smagas zaru rokas ar nulle aizdegtām svecēm, ceriņi naktīs bungā pie logiem ar kuplot sākušām baltām un tumši violetām vālītēm: Beidzot, beidzot pavasaris ir klāt! Kanālmala lakstīgalas pogo tikpat aizrautīgi kā Ilmāra un Ērikas jaunībā, kā apliecinot: viņi satikās un mūža uzticību zvērēja Rīgā!
Bet dzimtenes smiltājā Ērika un Ilmārs vēlējās tapt paglabāti Liepājā. 12.maija rītu Bastjāņu draugi un radi bija cerējuši ataustam siltu un saulainu, bet Ērikas dzimtā Liepāja, vēju šūpulis, atkal pasita knipi zem deguna: Kāda nu esmu bijusi, tāda būšu, ne cilvēku gribai mani pielāgot ! Liepāja pavasara ziedonim zaļo gaismu vēl netika devusi.
Piemiņas balto sveču liesmas spēja paslēpties vienīgi senās Līvu kapličas drošajos mūros, metot uguntiņu atblāzmas sejās, kuras ar Bastjāņu pāri iespēja būt kopā pēdējā zemes gaitā. Te nu viņi stāv kā dzīvs piemiņas vainags : Ērikas māsas Līnas dēla Ērika dzimta Dairas un Jura Cilņu radi, Silvija Tūbele - Kurmiņa, Uldis Dumpis ar sievu Dainu un meitu Daci, Kārlis Auškāps, Ilga Martinsone un Jānis Dreiblats no Liepājas aktieru brālības, mūzikas skolas zvanu koris Camanella Astras Ziemeles vadībā. Februāra beigās no ASV Rietumu krasta uz dzimteni dārgo kravu, abas urniņas, atveda Cilņu pāris, no viņiem pienācis rakstisks sveiciens, arī no Ilgas Jankovskas. Draugu teikto( arī no Lolitas Lejiņas-Ball ,Cilņu ģimenes, arī visu trīs krustbērnu saņemtos sveicienus)un Ilmāra paša dzejas rindas klātesošajiem citēja Jānis Dreiblats, Ilga Martinsone, Kārlis Auškāps un Uldis Dumpis
Nemīlīgo dienu visvairāk iesildīja jauno liepājnieku klātbūtne: vienpadsmit roku pāros skanēja zvani, vairāk par vārdiem apliecinādami, ka šajā mirklī Ērika un Ilmārs atkal sapulcinājuši savējos kopā: gan fiziski, gan domās. No jauniešu vidus soli uz priekšu spēra divas talantīgas un skaistas meitenes - flautiste Ieva Dzintare -Ērikas radiniece un vijolniece Annija Kolerte Arī par viņu muzikālo veltījumu aizgājējiem būtu liels prieks. Ērika Dzintara sieva Ausma, piemiņas sarīkojuma galvenā organizatore, katru sīkumu bija pārdomājusi no sirds.
Uldis Dumpis un viņa meita Dace saudzīgi ietina Ērikas un Ilmāra pelnu urniņas pelēkos linu galdautiņos, gājiens pa kapu celiņu nebija tāls: līdz kapu vietai, kurā jau atdusas Ērikas vecāki un māsa.
Viss notiek tāpat, kā ikvienās bērēs,- tikai jaunais smilšu kalniņš paceļas pavisam neliels. Pār vecajām un jauno kapu kopiņu ziedos saplaukusi sirma, vējos aplauzīta kļava, arī viņas mūžs vairs nebūs garš. ( Bet kāda skaista sakritība: jaunu smuidru kļaviņa, saskaņā ar Ērikas vēlēšanos, Bastjāņiem par godu Cilņu un Dumpju ģimenes iedēstīja Daugavas krasta Likteņdārzā.) Bastjāņu kapu vietiņu radinieki jau iekārtojuši , piemineklis jau uzlikts, uz tā lasāma rinda no Ilmāra dzejoļa Ērikai: Līdz galam Tev līdzi iešu... Tieši pirms 40 gadiem rakstītais nav bijis tikai skaisti vārdi.
Piemiņas mielastu Ērika Dzintara ģimene bēru viesiem bija sarūpējusi viesnīcas Līva jaunajā zālīte, tur Ausmas gādīgās rokas bija izveidojušas arī nelielu piemiņas izstādīti : atgādinot arī to, ka Ilmāra mūža darbs- trīs memuāru grāmatas (Pašvēsture par politiku, bohēmu un trīssoļlēkšanu, Pašvēsture bēgļu gaitās un trimdā Amerikā un Pašvēsture- piemiņai), - ir visiem interesentiem pieejamas. Tā ir mūsu tautas vēsture, aprakstīta ar, kā savulaik vērtēja Lilija Dzene,- ar absolūtu humora izjūtu.
Ausmas Dzintares aicināti, visi klātesošie dalījās atmiņās par laiku, kuru liktenis bija lēmis būt kopā ar neaizmirstamo Bastjāņu duetu.
Nekad nebūs par lieku piebilst- cilvēks dzīvo tik ilgi, cik ilgi viņu atceras.
…Ņem mani ,draugs pie rokas
Līdz galam Tev līdzi iešu.
/Ilmārs Bastjānis –Krasts/
Š.g.12 maijā plkst. 13.00 Liepājā , Līvas kapsētā teiksim atvadu vārdus Ērikai un Ilmāram Bastjāņiem Ilmārs Bastjānis –Krasts noslēdza laulību ar liepājnieci Ēriku Rīgā 1944.g 15.augustā
1946 gadā jaunai ģimenei sākās bēgļu gaitas, bet pēc tam atstājot Dzimteni devās uz ASV
Ilmārs mūžībā aizgāja 2004.gada 25. februārī, bet dzīvesbiedre Ērika acis uz mūžu aizvēra 2011.gada 16.septembrī.
Režisors Oļģerts Kroderis sava jaunības drauga- rakstnieka Ilmāra Bastjāņa pirmo grāmatu’’ Pašvēsture” vadīja pie lasītājiem ar vārdiem …”Dzīvošanu trīsdesmitajos gados pašvēsturnieks pratis attainot tik konkrētu un taustāmu ,ka lasot aizmirstas šodienas rūpes un raizes. Varu apliecināt ,ka rakstot Ilmārs bijis maksimāli objektīvs un godīgs: godaprāts ir mantojums no tēva –četru Saeimu deputāta Voldemāra Bastjāņa ,kas pazīstams kā viens no visos laikos gaužām reti sastopamajiem politiķiem”…
I. Bastjāņa tētis Voldemārs Bastjānis /dzimis Ernests Voldemārs Bašēns 1884.gada 17. augustā / bija latviešu politiķis ,no 1922 gada Saeimas deputāts,no 1926 līdz 1927 gadam Skujenieka valdībā Latvijas finanšu ministrs.
Būdams finanšu ministrs, noraidījis K. Ulmaņa lūgumu atlaist tā draugu lielos parādus valsts kontrolētajās bankās ,šī noraidījuma sekas izpaudās vēlākajā Bastjāņa vajāšanā.
V.Bastjāņa un viņa dzīvesbiedres Almas ģimenē izaugusi meita Mirdza, Aija un Ilmārs.
Ilmāra tētis miris 1975.19 maijā deviņdesmit pirmajā mūža gadā Bostonā ./
Liktenis Ilmāru bija smagi pārbaudījis ,bet viņš vienmēr palika uzticīgs savai dzīvesbiedrei-liepājniecei Ērikai un sirsnīgs draugs saviem draugiem .’
1972. gada septembrī Ilmārs uzraksta savam dzīves draugam dzejoli ar mīļvārdiņu -Pelītei
…Ņem mani ,draugs ,pie rokas
Nav ceļa ,ko putenī viešu,
Ņem mani ,draugs pie rokas
Līdz galam Tev līdzi iešu.
Neskatoties uz mierinošo apziņu, ka rakstnieka dzejnieka, skolotāja radītais pārdzīvo viņu pašu, ir pārkāpts mūžības slieksnis un viņa zvaigzne mirdzēs aizvien.Ērika un Ilmārs atgriezušies Dzimtenē. .Atgriezušies ,lai paliktu mūsu piemiņā
Pēdējos sveicienus 2012.g.12.maijā plkst 13.00 Līvas kapsētā piemiņas pasākumā nesīs Astras Ziemeles vadītais Liepājas zvanu koris, skanēs flauta un vijole, atvadu vārdus runās Ilga Martinsone un Jānis Dreiblats
Runās arī draugi- Dumpju ģimene, režisors Kārlis Auškāps ,grāmatu izdevēja Anita Mellupe.
Likteņdārzā 03.05.2012.
godājamais skatuves mākslinieks Uldis Dumpis un Daina Dumpe iestādija Latvijas kļavu abu dzīvesbiedru piemiņai.
Nīcas novada Pērkonē "Galdniekos" cerību dārzā nupat Bastjāņu piemiņai iestādīja Īves kokaudzētavas dāvināto -Salix caprea"Kilmarnock".
Līdz galam Tev līdzi iešu.
/Ilmārs Bastjānis –Krasts/
Š.g.12 maijā plkst. 13.00 Liepājā , Līvas kapsētā teiksim atvadu vārdus Ērikai un Ilmāram Bastjāņiem Ilmārs Bastjānis –Krasts noslēdza laulību ar liepājnieci Ēriku Rīgā 1944.g 15.augustā
1946 gadā jaunai ģimenei sākās bēgļu gaitas, bet pēc tam atstājot Dzimteni devās uz ASV
Ilmārs mūžībā aizgāja 2004.gada 25. februārī, bet dzīvesbiedre Ērika acis uz mūžu aizvēra 2011.gada 16.septembrī.
Režisors Oļģerts Kroderis sava jaunības drauga- rakstnieka Ilmāra Bastjāņa pirmo grāmatu’’ Pašvēsture” vadīja pie lasītājiem ar vārdiem …”Dzīvošanu trīsdesmitajos gados pašvēsturnieks pratis attainot tik konkrētu un taustāmu ,ka lasot aizmirstas šodienas rūpes un raizes. Varu apliecināt ,ka rakstot Ilmārs bijis maksimāli objektīvs un godīgs: godaprāts ir mantojums no tēva –četru Saeimu deputāta Voldemāra Bastjāņa ,kas pazīstams kā viens no visos laikos gaužām reti sastopamajiem politiķiem”…
I. Bastjāņa tētis Voldemārs Bastjānis /dzimis Ernests Voldemārs Bašēns 1884.gada 17. augustā / bija latviešu politiķis ,no 1922 gada Saeimas deputāts,no 1926 līdz 1927 gadam Skujenieka valdībā Latvijas finanšu ministrs.
Būdams finanšu ministrs, noraidījis K. Ulmaņa lūgumu atlaist tā draugu lielos parādus valsts kontrolētajās bankās ,šī noraidījuma sekas izpaudās vēlākajā Bastjāņa vajāšanā.
V.Bastjāņa un viņa dzīvesbiedres Almas ģimenē izaugusi meita Mirdza, Aija un Ilmārs.
Ilmāra tētis miris 1975.19 maijā deviņdesmit pirmajā mūža gadā Bostonā ./
Liktenis Ilmāru bija smagi pārbaudījis ,bet viņš vienmēr palika uzticīgs savai dzīvesbiedrei-liepājniecei Ērikai un sirsnīgs draugs saviem draugiem .’
1972. gada septembrī Ilmārs uzraksta savam dzīves draugam dzejoli ar mīļvārdiņu -Pelītei
…Ņem mani ,draugs ,pie rokas
Nav ceļa ,ko putenī viešu,
Ņem mani ,draugs pie rokas
Līdz galam Tev līdzi iešu.
Neskatoties uz mierinošo apziņu, ka rakstnieka dzejnieka, skolotāja radītais pārdzīvo viņu pašu, ir pārkāpts mūžības slieksnis un viņa zvaigzne mirdzēs aizvien.Ērika un Ilmārs atgriezušies Dzimtenē. .Atgriezušies ,lai paliktu mūsu piemiņā
Pēdējos sveicienus 2012.g.12.maijā plkst 13.00 Līvas kapsētā piemiņas pasākumā nesīs Astras Ziemeles vadītais Liepājas zvanu koris, skanēs flauta un vijole, atvadu vārdus runās Ilga Martinsone un Jānis Dreiblats
Runās arī draugi- Dumpju ģimene, režisors Kārlis Auškāps ,grāmatu izdevēja Anita Mellupe.
Likteņdārzā 03.05.2012.
godājamais skatuves mākslinieks Uldis Dumpis un Daina Dumpe iestādija Latvijas kļavu abu dzīvesbiedru piemiņai.
Nīcas novada Pērkonē "Galdniekos" cerību dārzā nupat Bastjāņu piemiņai iestādīja Īves kokaudzētavas dāvināto -Salix caprea"Kilmarnock".
2012.g.21 aprīlis-Lielā talka Galdnieku sētā.
Biedrībai "Cerību krāsa" 23.aprīlī -trešā gadadiena.
Vai var būt jaukāka dzimšanas diena ! ! !
Dzimšanas diena kopā ar Nīcas jauniešiem!!!!
Biedrībai "Cerību krāsa" 23.aprīlī -trešā gadadiena.
Vai var būt jaukāka dzimšanas diena ! ! !
Dzimšanas diena kopā ar Nīcas jauniešiem!!!!
*****************************************************************
Liepājas kultūras goda raksts skolotājai Astrai Ziemelei
Biedrība ''Cerību krāsa'' Liepājas kultūras gada balvai izvirzija Liepājas mūzikas vidusskolas zvanu ancambli '' Campanella'' un tā vadītāju Astru Ziemeli.
No sirds priecājāmies par saņemto
Liepājas domes godarakstu !
Apsveicam!
2012.gada 8.marts
No sirds priecājāmies par saņemto
Liepājas domes godarakstu !
Apsveicam!
2012.gada 8.marts
Svinības notika š.g.3. martā plkst.11.00
Salacgrīvas kultūras namā. Pasākumā tika aicinātas sievietes līderes no
visas Latvijas, kuras ar savu ieguldījumu citu sieviešu iekļaušanā
sabiedriskajā dzīvē, tika aicinātas piedalīties Starptautiskās sieviešu
dienas svinībās un Gada balvas pasniegšanas ceremonijā Salacgrīvā.
Pasākumu organizēja Sieviešu tiesību institūts.Ceturto gadu vērojot Gada balvas pasniegšanas
ceremoniju, man ir bijusi iespēja satikties ar darbīgām sievietēm,
satikties ar svinību vietu kultūru un kultūras darbiniekiem. Katra
tikšanās reize atšķīrās ar savu auru,savu gaumi un savu atmiņu buķeti.
Šogad svētku pasākumā bija iespēja iepazīties ar plašo, gaišo, tikko
izremontēto Salacgrīvas kultūras namu un tā dzīvespriecīgo pašdarbnieku
koncertu.Mūsu piecu stundu garais ceļš līdz Salacgrīvai
aizritēja dzīvās sarunās, jo visas braucējas bijām darbīgas sievietes un
dažādu biedrību pārstāves. Šo iespēju piedalīties pasākumā bija
noorganizējusi Vācu biedrības nenogurstošā vadītāja, cienījamā skolotāja
Taisija Hristoļubova, pateicoties viņai tika virzītas trīs pretendentes
Gada balvai.
****************************************************
Pilsoņu debates notika no 25-26 febrārim Rīgā.
,,Dot iespēju mācīties latviešu valodu tālmācībā, vidusskolas
absolventiem-nepilsoņiem piešķirt Latvijas pilsonību, un finansēt
bilingvālu mediju projektus no valsts budžeta. Šie ir daži priekšlikumi,
kurus izstrādāja un Valsts prezidentam Andrim Bērziņam šodien iesniedza
Pilsoņu debatēs par integrāciju. Debatēs Rīgā piedalījās 42 pēc
nejaušās atlases principiem ielūgti Latvijas iedzīvotāji.
Nedēļas nogalē notikušajā pasākumā dalībnieki ar moderatoru palīdzību, kā arī ekspertu un politiķu iesaistīšanos meklēja kompromisus un izstrādāja 10 konkrētus priekšlikumus, kā veidot saliedētāku sabiedrību. Noslēguma diskusijā Valsts prezidents Andris Bērziņš uzsvēra: „Integrācija, manuprāt, nozīmē sekojošo – neļaut izzust savējam un vienlaikus ļaut pastāvēt ikvienam jēgpilnam atšķirīgajam. Tas ir mūsu uzdevums.”,,/PROVIDUS/
Debašu noslēgumā dalībniekiem tika dota iespēja izteikt savas pārdomas,tādēļ man bija iespēja Valsts prezidentam Andrim Bērziņam nododot sveicienus no Kurzemes, no Nīcas novada ,no biedrības "Cerību krāsa ", pasniedzot nīcenieces Annas Cērpas noadītos bezgala mīļos un jaukos cimdiņus .Pēc debatēm saņēmu no izglītības un zinātnes ministra padomnieces integrācijas jautājumos Liesmas Oses atzinību par uzdrīkstēšanos un radīto jauko mirkli pasākuma noslēgumā . Pilsoņu debates turpinās No 27.februāra līdz 11.martam plašākai sabiedrībai būs iespēja izvērtēt un komentēt debatēs izstrādātos priekšlikumus interneta vietnē MūsuValsts. Pēc tam notiks vairākas diskusijas ar ekspertiem un politiķiem par iespējām idejas īstenot, un viņu vērtējumi, kā arī informācija par jau darīto konkrētajā jomā tiks apkopota īpašā ziņojumā
Nedēļas nogalē notikušajā pasākumā dalībnieki ar moderatoru palīdzību, kā arī ekspertu un politiķu iesaistīšanos meklēja kompromisus un izstrādāja 10 konkrētus priekšlikumus, kā veidot saliedētāku sabiedrību. Noslēguma diskusijā Valsts prezidents Andris Bērziņš uzsvēra: „Integrācija, manuprāt, nozīmē sekojošo – neļaut izzust savējam un vienlaikus ļaut pastāvēt ikvienam jēgpilnam atšķirīgajam. Tas ir mūsu uzdevums.”,,/PROVIDUS/
Debašu noslēgumā dalībniekiem tika dota iespēja izteikt savas pārdomas,tādēļ man bija iespēja Valsts prezidentam Andrim Bērziņam nododot sveicienus no Kurzemes, no Nīcas novada ,no biedrības "Cerību krāsa ", pasniedzot nīcenieces Annas Cērpas noadītos bezgala mīļos un jaukos cimdiņus .Pēc debatēm saņēmu no izglītības un zinātnes ministra padomnieces integrācijas jautājumos Liesmas Oses atzinību par uzdrīkstēšanos un radīto jauko mirkli pasākuma noslēgumā . Pilsoņu debates turpinās No 27.februāra līdz 11.martam plašākai sabiedrībai būs iespēja izvērtēt un komentēt debatēs izstrādātos priekšlikumus interneta vietnē MūsuValsts. Pēc tam notiks vairākas diskusijas ar ekspertiem un politiķiem par iespējām idejas īstenot, un viņu vērtējumi, kā arī informācija par jau darīto konkrētajā jomā tiks apkopota īpašā ziņojumā
***********************************************************
Mirdzas Pabērzas vadītais Nīcas etnogrāfiskais kolektīvs saņēma aicinājumu 16. februārī ciemoties un dziedāt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls" izstādes "Maize. Identitāte?" laikā ar tematisku muzikālu programmu par maizes tēmu un par nīcenieku tradīcijām.
Mums tika dota iespēja un mēs to izmantojām. Dziedājām, stāstījām, rādījām Kurzemes puses krāšņumu. Veltas Maļikas garais sauciens vareni izskanēja augstajās "Arsenāla" velvēs, kas skaisti saplūda kopā ar ansambļa sadziedāšanās prieku. Patīkami bija vērot Mākslas Akadēmijas 4. kursa studentu - topošo mākslinieku ieinteresētību. Pēc sadziedāšanās bija ļoti daudzi jautājumu, bija interese par nelielo ieskatu pagātnē, par saglabāto un par to, ko darām šodien.
Priecēja sirsnīgā tikšanās ar godājamo mākslinieku Uldi Dumpi un viņa dzīvesbiedri Dainu Dumpi, kā arī mākslinieka ģimenes draugiem - mācītāju Dairu un profesoru Juri Cilni, kuri šobrīd viesojas Latvijā no Sietlas (ASV).
Izdziedot maizes ceļu, klausītājus cienājām ar Grobiņas maizes ceptuvē "Jūrpils" cepto rudzu maizīti. Paldies "Jūrpils" maizes ceptuves vadītājai Guntai Kārkliņai un visam kolektīvam par dāvāto garšīgo maizīti visos mūsu maizes ceļa pasākumos. Cienājot viesus, maizīte bija saglabājusi rīta cepiena siltumu un Kurzemes puses mīļumu.
Klausītājus cienājām arī ar seno tērpu glabātājas,sirmās nīcenieces Almas Ozolas sieto garšīgo sieru. Esam pateicīgi Kurzemes puses garšīgā siera ražotājiem "Elpa" un personīgi vadītājam Gundaram Sisenim par atbalstu.
Nīcenieces Annas Cērpas adītie cimdi, it īpaši mazie cimdiņi ar Nīcas vārdu, pievērsa skatītāju uzmanību un prieku.
Paldies visiem, kas mūsu braucienu atbalstīja. Tā bija uzdrīkstēšanās, mums izdevās.
***********************************************************
Liepājas Latviešu biedrības namā sestdien,28 janvarī notika
koncerts "Kafija ar
Valdi Vikmani", kas bija veltīts nesen mūžībā aizgājušā izcilā
liepājnieka – ilggadējā izglītības darbinieka, mūziķa un diriģenta – 97
gadu jubilejai....
Cienījamais maestro dzimis 1915.gadā Naukšēnu pagasta (Valmieras
apriņķī) nomalē.
No 1940.gada Vikmanis bija liepājnieks – 30 gadu strādāja par skolotāju
Liepājas 1.vidusskolā, desmit gadu bija mūziķis Liepājas operā, bet no
1945.gada 9.maija četrdesmit divus gadus bija Liepājas Emiļa Melngaiļa
mūzikas vidusskolas direktors un skolotājs.
Daudzus gadus viņš vadīja Liepājas pilsētas skolotāju kori, Liepājas
pūtēju orķestri un Liepājas simfonisko orķestri.
Dziesmu svētku simtgadē (1973) Vikmanis bija svētku virsdiriģents.
Pensijas gados Vikmanis turpināja vadīt Liepājas rajona skolotāju kori
"Lira".
Vikmanis apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi./BNS ziņu
aģentūra/
Maestro mīlēja mūziku,dziesmu un cilvēkus.
Tā bija ļoti mīļa un skaista tikšanās pie kafijas tases.....
Koncertā skanēja latviešu klasiskā mūzika un dzeja. Tajā piedalījās
Liepājas koris, "Liepājas trio" Līna Andrejeva, Beata Zariņa -
Blaščinska, Dita Barona, kā arī aktieri Ilga Martinsone un Jānis
Dreiblats.
Koncerta mākslinieciskā vadītāja bija Ilze Valce .Biedrības vārdā lūdzu iespēju arī mūsu ansamblim piedalīties šajā pasākumā.
*************************************************************
Tagad es zinu:ne paviršam nācējam Jūra dzelmju dāvanas metīs…./O.Gūtmanis/ Olafa Gūtmaņa dzejoļu krājums „Stiprie mezgli” manā īpašumā ir no tās iznākšanas dienas - 1964.g. Iegaumēju vienu no autora atziņām – Kādreiz es dzintaru sīku liedagā lasīju,
Priecājos allaž par atrastām dzirkstīm,
Ne vēl no jūras ko prasīju,
Rotaļāt pierada domas un pirksti.
Tagad es zinu: ne paviršam nācējam.
Jūra dzelmju dāvanas metīs.
Katram īstam dzintara vācējam.
Lielākiem graudiem jābrien pretī.
Klausoties un izdzīvojot cienījamā dzejnieka Olafa Gūtmaņa jubilejas pasākumu svētdien Latviešu biedrības namā, baudījuām dzejas un mūzikas prieku. Pārdomājot un paritinot notikumiem bagāto jubilāra biogrāfiju, priecājāmies par sumināmā gaviļnieka labsirdīgo smaidu, ko viņš veltīja katrai norunātai dzejai, izdziedātai dziesmai, par galanto pateikšanos sveicējiem.
Bija skaists jubilejas pasākums. Paldies organizētājiem!
Kas mani saista ar šo lielisko dzejnieku ?
Nu, protams, - DZEJA.
Ne reizi lasu un pārlasu dzejoļus par Liepāju par Nīcu, par garo saucienu, par pūra lādi par...
Dzejolī "Garais sauciens" krājumā/"Atgriešanās ceļš" 1981.g./ atradu nosaukumu un iedvesmu projektam …un pūra lādes ver vākus….
Projekta vāki tika atvērti un aizvērti nesatiekoties ar cienījamo dzejnieku klātienē , bet viņa labestību, dzīves prieku un labo dzīves auru, mēs sajutām katrā pasākumā.
Joprojām pūra lādes vēdinās, joprojām skan garais sauciens dižās dziedātājas Veltas Maļikas un nīcenieku izpildījumā.
Liepājā jubilejas reizē garais sauciens izpalika.
Ceru, ka tai…maģā ciemīnā, kas pa čorkšļiem izmētāti gar mežmalēm līdz pašai jūrai
/O.Gūtmanis/
***********************************************************
Margrietai Ķudei 19.decembri jubileja!!!!
Jubilâre tic, ka liktenis cilvēkam ielikts
šûpulî. Savulaik čigânietes teiktais, ka mûžs
nebûs garâks par 70 gadiem, izrâdîjies
nepareizs.
Cienījamā krustmāte Mallīte -seno nīcenieku dziesmu zinātāja savu dzimšanas dienas jubileju svin jau 92 reizi.
Jubilâre tic, ka liktenis cilvēkam ielikts
šûpulî. Savulaik čigânietes teiktais, ka mûžs
nebûs garâks par 70 gadiem, izrâdîjies
nepareizs.
Cienījamā krustmāte Mallīte -seno nīcenieku dziesmu zinātāja savu dzimšanas dienas jubileju svin jau 92 reizi.
**************************************************************
...izdziedam un izdzīvojam maizes ceļu Brocēnos
Paldies Gitai Vanagai par opīša Pūķa Jēkaba sētuvi,kurai mājvieta Jūrmalciema senlietu krātuve !
Paldies Austrai Kalnai par saglabāto vectēva Pusaudža Jaņa/ bez garumzīmes/ spriguli,kurš saglabājies dzimtas mājā "Bitenieki" !
Paldies Annai Beķerei par ļoti seno,no liepu lūkiem Bieranta Cvībeļa rokām darināto rupja maluma miltu sietu , kas tika atdāvināta " Galdnieku"pūra lādei !
Abra,lize,abrkasis,senie dvieļi -ļoti gardas maizes cepējas Austras un viņas vecāku darba un dzīves mūžā izmantotais un saglabātais "Galdniekos!"!
Kolektīva dalībnieki ar lepnumu apspēlēja senos un saglabātos darba rīkus, tādēļ ar gandarījumu saku visiem un katram atsevišķi - paldies!
Paldies Gitai Vanagai par opīša Pūķa Jēkaba sētuvi,kurai mājvieta Jūrmalciema senlietu krātuve !
Paldies Austrai Kalnai par saglabāto vectēva Pusaudža Jaņa/ bez garumzīmes/ spriguli,kurš saglabājies dzimtas mājā "Bitenieki" !
Paldies Annai Beķerei par ļoti seno,no liepu lūkiem Bieranta Cvībeļa rokām darināto rupja maluma miltu sietu , kas tika atdāvināta " Galdnieku"pūra lādei !
Abra,lize,abrkasis,senie dvieļi -ļoti gardas maizes cepējas Austras un viņas vecāku darba un dzīves mūžā izmantotais un saglabātais "Galdniekos!"!
Kolektīva dalībnieki ar lepnumu apspēlēja senos un saglabātos darba rīkus, tādēļ ar gandarījumu saku visiem un katram atsevišķi - paldies!
Liepājā Latviešu Biedrības namā
Sveicām rakstnieku Ēriku Kūlu dzīves jubilejā
Nīcā tirgū
Biedrībai uzticēts senais Nīcas tērps,tad nu cik iespējams kopā ar etnogrāfisko ansambli piedalamies dažādos pasākumos.Novembrī piedalījāmies Ērika Kūļa radošajā pasākumā Liepājas Biedrības namā,turpinājām priecēt nīceniekus tirgus laukumā.
''Gadi nav šķērslis'' Liepājā
Piedalāmies dažādos citu kolektīvu pasākumos un viens no tiem ,kurā piedalījos ir š.g.25 oktobrī Talantu konkurss pensionāriem "Gadi nav šķērslis" Liepājā ,kurš nu jau kļuvis par tradīciju. Konkurss notika jau ceturto reizi un pulcēja vairāk talantīgu pensionāru nekā pērn. Arī skatītāju rindas – pilnas.....tā " liepājniekos" par pasākumu Latviešu Biedrības namā 25 oktobrī.
Piedalījos šajā pasākumā, runāju Sarmas Upeslejas dzeju "Kurp..."Protams ,ka piedzīvoju satraukumu, tomēr visi kopā baudījām varēšanas un kopā būšanas prieku.
Un ko redzēt un dzirdēt bija.Koncertu vadīja cienījamais aktieris Edgars Pujāts,bet par muzikālo noformējumu rūpējās Valdis Aivars. Mūziķus,dziedātājus,deklamētājus,dejotājus,pašdarināto cepuru demonstrētājus vēroja žūrija ,kura tad arī noteica uzvarētājus .Katrs konkursa dalībnieks saņēma dāvaniņu-medus burku un tas patiesi bija ļoti mīļi.
Liepājas pensionāru biedrības vadītāja Astrīda Vērdiņa varēja būt gandarīta-pasākums izdevās.Bija prieks -visi kopā un katrs atsevišķi aiznesām savās mājās ,savās biedrības ,savā ikdienā saulainu un labu noskaņojumu.
Piedalījos šajā pasākumā, runāju Sarmas Upeslejas dzeju "Kurp..."Protams ,ka piedzīvoju satraukumu, tomēr visi kopā baudījām varēšanas un kopā būšanas prieku.
Un ko redzēt un dzirdēt bija.Koncertu vadīja cienījamais aktieris Edgars Pujāts,bet par muzikālo noformējumu rūpējās Valdis Aivars. Mūziķus,dziedātājus,deklamētājus,dejotājus,pašdarināto cepuru demonstrētājus vēroja žūrija ,kura tad arī noteica uzvarētājus .Katrs konkursa dalībnieks saņēma dāvaniņu-medus burku un tas patiesi bija ļoti mīļi.
Liepājas pensionāru biedrības vadītāja Astrīda Vērdiņa varēja būt gandarīta-pasākums izdevās.Bija prieks -visi kopā un katrs atsevišķi aiznesām savās mājās ,savās biedrības ,savā ikdienā saulainu un labu noskaņojumu.